PayTraq Latvija

Droši vien, ka katrs jaunais uzņēmējs kaut reizi ir uzdevis sev jautājumu: Kāpēc ir vajadzīga pašizmaksa?

Tā ir vajadzīga lai varētu objektīvi novērtēt krājumu bilances vērtību un aprēķināt konkrētas preces pārdošanas rentabilitāti. Zinot vienas preču vienības pašizmaksu, ir viegli noteikt nepieciešamo (vai minimāli pieļaujamo) uzcenojumu pārdošanas cenai, ņemot vērā aprēķināto rentabilitāti.

Viens no galvenajiem ticamu finanšu pārskatu sastādīšanas nosacījumiem ir pareiza krājumu vērtības noteikšana. Krājumus uzskata par īstermiņa aktīviem, un to, kā apgrozāmo līdzekļu, novērtējumam jābūt pamatotam ar iegādes pašizmaksu.

Kāpēc pašizmaksa kā parasti nav vienāda ar pēdēja iepirkuma vērtību?

Pašreizējos krājumos bieži vien var būt preces, kuras ir iegādātas dažādos laikos un par atšķirīgām cenām. Šo krājumu pārdošana arī notiks noteiktā periodā ietvaros. Tādējādi veicot krājumu vērtības novērtēšanu nevar orientēties tikai uz pēdējo preču iepirkuma vērtību.

Pastāv divas galvenas un visizplatītākās krājumu novērtēšanas metodes - FIFO un vidēji svērtā krājumu novērtēšanas metode.

FIFO metode balstās uz tā, ka uzņēmums

Atkarībā no katra uzņēmuma darba prasībām un specifikas PayTraq sistēmā ir realizēti dažādi preču piegāžu organizācijas un plānošanas varianti.
Darbības shēmas var būt iestatītas saskaņā ar konkrētiem biznesa procesiem un tās var veidot dažādas variācijas.

Zemāk apskatīsim tikai galvenus no iespējamajiem variantiem.

1) Pārdošana, pie nosacījuma, ka prece ir noliktavā.

(Pasūtījums no klienta) -> Rēķins klientam -> Preču piegāde t.i. pārdošana

Tiek pielietota pārdodot preces, kuras ir pieejamas noliktavā.

Visvienkāršākais un klasiskais preču pārdošanas paņēmiens, veicot kuru, pasūtījums no klienta tiek reģistrēts pēc izvēles, un uz kura pamatā tiek izrakstīts rēķins.
Vienkāršākā variantā rēķins tiek izrakstīts uzreiz, bez pasūtījuma.

Priekšapmaksas gadījumā ir iespējams variants, kad no pasūtījuma lapas tiek veidots priekšapmaksas rēķins un vēlāk no priekšapmaksas rēķina tiek izrakstīts gala rēķins, vai pirmais tiek izrakstīts priekšapmaksas rēķins uzreiz bez pasūtījuma lapas.

Vairāki klientu pasūtījumi var būt apvienoti vienā rēķinā ar kopējo preču nosūtīšanu. Šajā gadījumā rēķins tiek

Ja kāds, kas nav pazīstams ar mūsdienīgo grāmatvedības uzskaiti, sastopas ar Virsgrāmatas vai Hronoloģiskā reģistra jēdzienu, viņš/a var iedomāties par lielām putekļainām grāmatām, kurās viss ir ļoti neskaidri un nesaprotami uzrakstīts. Protams, tā ir pilnīgi nekorekta mūsdienu grāmatvedības uzskaites uztvere. Tajā pašā laikā Virsgrāmata ir jebkura uzņēmuma grāmatvedības uzskaites neatņēmām un svarīga sastāvdaļa.

Hronoloģiskais reģistrs ir Jūsu uzņēmuma visu saimniecisko darījumu saraksts visa tā dzīves cikla ilgumā. Tas ietver visu nepieciešamu informāciju finanšu atskaites sagatavošanai, iekļauj sevī aktīvus, saistības, kapitālu, ieņēmumus un izdevumus. Katrs darījums tiek ierakstīts grāmatojuma veidā un satur ierakstus pa grāmatvedības kontiem.

Virsgrāmata ir apgrozījumu pārskats par izvēlēto periodu, tā ietver visas Hronoloģiskā reģistra operācijas, sākuma un beigu atlikumus pēc katra grāmatvedības konta.

Iepriekšējos rakstos mēs jau aprakstījām grāmatvedības grāmatojumu uzbūves principus, runājām par to kas ir kontu plāns un skaidrojām grāmatvedības konta jēdzienu. Tas viss ir nepieciešams, lai saprastu, kā tad patiešām notiek katra darījuma

Lielākā saimniecisko darījumu daļā, kuri tiek uzskaitīti grāmatvedības uzskaitē, ir nepieciešams norādīt darījuma pretējo pusi - partneri, saskaņā ar kuru tika veiks šis darījums.

Partneris ir juridiskā vai fiziskā persona, kurai ir kaut kādas līgumattiecības ar Jūsu uzņēmumu vai organizāciju. Ar līgumattiecībām šeit mēs saprotam tādas attiecības, kuras radušas uzņēmuma saimnieciskās darbības ietvaros. Piemēram, tas varētu būt: pakalpojumu sniegšana vai saņemšana, preču iepirkšana vai piegāde, darba algas aprēķins, finanšu saistības rašanas, naudas līdzekļu saņemšana vai izmaksa utt.

Atkarībā no darījuma veida par partneri var būt Jūsu klients, piegādātājs, darbinieks, banka vai pat valsts vai pašvaldības ieņēmumu pārvalde.

Grāmatvedības uzskaitē darījumi ar katru partneri tiek uzskaitīti atsevišķi, tāpēc informācijas esamība par partneri grāmatvedības ierakstos- grāmatojumos ir obligāta.
Darījumu uzskaite atsevišķi ar katru partneri ļauj jebkurā laikā uzzināt kas un cik ir parādā Jums, un kam un cik esat parādā Jūs, kā arī veikt norēķinu salīdzināšanu uz izvēlēto datumu parāda summas apstiprināšanai

Vairums cilvēkiem vārdi “debets” un “kredīts” ir pazīstami, bet to nozīme nav saistīta ar grāmatvedības uzskaiti.

Piemēram bankas kartes, kuras izmanto praktiski visi. Pastāv debet - un kredīt - maksājumu kartes.

Debetkartes ļauj mums patērēt naudu tieši no mūsu norēķinu konta, savukārt kredītkartes dod iespēju izmantot bankas piedāvāto kredītlīniju, ļaujot patērēt aizņemtos naudas līdzekļus. Tāda veidā debets- ir nauda saņemta no mūsu bankas konta, bet kredīts – ir nauda, kuru var patērēt, aizņemoties bankā.
Tāpat diezgan izplatīts priekšstats par debetu un kredītu veidojas no bankas Konta izraksta lapām, kurās nauda, kas “aizgāja” no kontā ir attēlota debeta kolonā, bet kontā “ienākoša” nauda – kredīta kolonā.

Tomēr grāmatvedības uzskaitē pielietotām divkāršajam ierakstam piemīt nedaudz cita nozīme “debeta” un “kredīta” pielietošanai un izpratnei.
Lai Jūs varētu pielietot tos saimniecisko darījumu izsekošanai, šķirot datus pēc dažādiem grāmatvedības kontu veidiem, kuri ir pielietoti uzņēmējdarbībā, ir nepieciešams izprast atšķirību starp tiem. Plašāk par to kas ir konts